Pavasarī Latvijas politikā atkal uzvirmojušas kaislības ap jautājumu, kas rudenī uz brīdi bija pierimis. Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deputāti mēģināja panākt izmaiņas likumā, lai atļautu cirst jaunākus mežus. ziņo raidījums deFacto.
Lai gan šoreiz Saeimas vairākums priekšlikumu noraidīja, ir skaidrs, ka diskusijas par mežu nākotni nekur nepazudīs. Šis solis vēlreiz liek uzdot jautājumu – vai mēs rūpējamies par valsts kasi šodien vai par dabu rītdien?
Ko tieši vēlējās mainīt deputāti
Iesniegtais plāns paredzēja ievērojami samazināt koku ciršanas vecumu vairākām svarīgām sugām. Piemēram, priedes pašlaik drīkst cirst no 101 gada vecuma, bet priekšlikums paredzēja to ļaut jau 81 gadā. Vēl lielākas izmaiņas skartu egles – pašreizējo 81 gada vietā tās gribētu ļaut gāzt jau 61 gada vecumā. Bērziem un melnalkšņiem šo robežu vēlējās pavirzīt no 71 uz 51 gadu.
ZZS pārstāvis Uldis Augulis skaidroja, ka nav jēgas gaidīt un lēmumi jāpieņem tūlīt, domājot par valsts tautsaimniecību. Viņaprāt, kavēšanās tikai kaitē Latvijas ekonomikai. Tomēr ne visi piekrīt, ka tik krasas pārmaiņas ir prātīgas bez nopietnas analīzes un ilgtermiņa plāna.
Kāpēc priekšlikums Saeimā neguva atbalstu
Balsojums parlamentā bija diezgan saspringts. Par grozījumiem nobalsoja 34 deputāti, bet pret bija 40. Interesanti, ka pat ZZS koalīcijas partneri šoreiz šo ideju neatbalstīja. Opozīcijā esošā partija “Latvija pirmajā vietā” vispār nepiedalījās balsojumā, jo uzskatīja, ka trūkst informācijas, lai pieņemtu tik nozīmīgu lēmumu. Viņuprāt, pat ekspertu vidū viedokļi krasi atšķīrās.
Deputāte Jana Simanovska no “Progresīvajiem” uzsvēra, ka šādas izmaiņas ir pretrunā ar sabiedrības interesēm. Viņa norādīja, ka labs saimnieks nedomā tikai par šodienas peļņu, bet gan par to, ko mēs atstāsim nākamajām paaudzēm. Šis arguments par mežu ilgtspēju izrādījās izšķirošs, lai apturētu likumprojekta tālāko virzību.
Argumenti par labu jaunāku koku ciršanai
Atbalstītāji meklē arvien jaunus iemeslus, kāpēc šādas izmaiņas būtu nepieciešamas. Ja rudenī galvenais uzsvars tika likts uz modernām ražošanas iekārtām un kaitēkļu apkarošanu, tad tagad klāt nākuši citi motīvi. LDDK eksperte Arta Medne norāda, ka ražotājiem trūkst tieši mazkvalitatīvas koksnes, un jaunāku koku ciršana varētu šo problēmu atrisināt.
Tāpat parādījies arguments par starptautisko konkurētspēju un oglekļa tirgiem. Zemkopības ministrijas pārstāvji skaidro, ka citās valstīs koki jānobriedina īsāku laiku, tāpēc meža īpašnieki tur varot ātrāk iesaistīties dažādos vides kredītu tirgos. Latvijā šis gaidīšanas laiks esot ilgāks, kas, viņuprāt, liek mūsu saimniekiem zaudēt peļņas iespējas.
Kritika par datu trūkumu un vājo plānošanu
Dabas aizstāvji un ornitologi ir skarbi savos vērtējumos. Latvijas Ornitoloģijas biedrības vadītājs Viesturs Ķerus uzskata, ka pašlaik sagatavotie dokumenti ir tikai “papīrs ķeksīša pēc”. Tajos trūkstot reālas analīzes par to, kāda ir mežu situācija šobrīd un kā to uzlabot. Viņaprāt, pamatnostādnēs sarakstītas tikai vispārīgas frāzes bez konkrētiem mērķiem.
Līdzīgās domās ir arī Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste. Viņa uzskata, ka Zemkopības ministrijas sagatavotais dokuments ir pilnībā jāpārstrādā. Tajā neesot zinātniski pamatotu faktu, uz kuriem balstīt tik būtiskas pārmaiņas nozarē. Arī meža īpašnieki, lai gan kopumā atbalsta ideju, atzīst, ka plānā trūkst konkrētības.
Zemkopības ministrija noraida visus pārmetumus un sola, ka īstā apspriešana vēl tikai sāksies. Plānots, ka jūnija sākumā iedzīvotāji varēs iepazīties ar stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu. Tomēr process kavējas, un līgums ar vērtētājiem ir pagarināts līdz pat rudenim. Tas nozīmē, ka diskusijas par mežu politiku turpināsies vēl ilgi.
Zemkopības ministrs Armands Krauze uzskata, ka Saeimai nav jāgaida uz pamatnostādnēm, lai pieņemtu grozījumus likumā. Viņš ir apņēmības pilns šo jautājumu cilāt atkal. Tikmēr sabiedrībā saspīlējums aug, jo mežs latviešiem ir kas vairāk nekā tikai koksne un nauda – tā ir mūsu dzīves telpa, kuras apsaimniekošanai nepieciešams skaidrs un tālredzīgs redzējums.
Lūk raidījum sižets:
